Klubs

file

1972.gada rudenī trīs draugiem – Ilmāram Lakšam, Gunāram Šteinertam un

Nikolajam Makarovam, radās ideja organizēt Usmā jahtklubu.

1973.gada 24.februārī Ugāles mežrūpsaimniecības klubā uz

dibināšanas sapulci pulcējās interesentu pulciņš. Dibinātāju rīcībā tobrīd bija vien divas

pašbūvētas jahtiņas un Ventspils jahtklubā izīrēta, krietnu mūžu nokalpojusi , olimpiskās

”Star” klases jahta.

 

Nolēma sākt pieticīgi un jaundibināto burātāju pulciņu piereģistrēja, kā burāšanas sekciju

mežrūpsaimniecības fizkolektīvā. Saimniecības vadība ,savu iespēju robežās, apsolīja

burātājiem palīdzēt.

 

Lai nezaudētu laiku ,tikko sapulcētais entuziastu pulciņā ķērās pie burāšanas bāzes

izveides. Vieta bija izvēlēta netālu no toreizējās Usmas mežniecības, simpātiskas kadiķu

audzes pavēnī, pašā Usmas ezera krastā. Būve bija neliela ar pašām nepieciešamajām

telpām , stūrīti dežurantam, miniatūru virtuvīti, tualeti un nelielu istabiņu, kuru atbilstoši

jahtklubu tradīcijām, lepni nosauca par kompānijas kajīti. Strādāja veselām ģimenēm

sabraucot pa sestdienām un svētdienām  , jo starp topošajiem burātājiem vienīgais

usminieks bija Haralds Zernevics , pārējie bija no malu malām –

Ugāles ,Ventspils, Talsiem

un pat no Kuldīgas.

Jaundibinātās burātāju kopas  ”flote” bija noenkurota krietnu gabalu

no krasta, jo jahtu iegrime  neļāva bāzēties pie  laipām.  Burāšanai tika atvēlēta vien

reta brīvdiena. Rudens pusē  zēģelētāju kopa  ievācās pusgatavajās, topošā kluba

telpās.

Ziemā laiks netika velti tērēts,  tika remontētas vairākas , citos klubos norakstītās,

švertlaiviņas bērniem. Pavasarī ar tām varēja uzsākt  apmācību un treniņus

jaunpienācējiem no Ugāles vidusskolas 8.klases.  Pirmās  ”kaujas kristības”

jaunajiem burātājiem notika  1974.gada 20.jūlijā , tobrīd jau Usmas jahtkluba, rīkotajā regatē. Šī regate

iegājusi vēsturē, kā pirmā burāšanas regate Usmas ezerā. Regatē , bez ugālniekiem,

piedalījās jaunie burātāji no Rojas, Ventspils un Jūrmalas.  Neskatoties uz to, ka mūsējo

rezultāti bija samērā  pieticīgi,  nospraustās distances veica visi. 1975.gadā Ugāles

mežniecība tika reorganizēta, Usmas jahtklubs  tika pie jauniem atbalstītājiem  un

pārcēlās uz ezera ziemeļu  galu, kur tas atrodas arī pašreiz.

 

1976.gada pavasarī viss bija jāsāk no gala. Klubs biedru ziņā bija kļuvis krietni prāvāks,

arī flote bija papildinājusies no citu klubu atdāvinātām jahtām, tādām, kuras gan praktiski

jau savu mūžu bija nokalpojušas. Jaunajā vietā nolēma būvēt kluba ēku ar palīgbūvēm,

eliņu, ostu un piestātnēm jau krietni lielāku, kā iepriekš. Strādāja  no rudens līdz pavasari

m  katru sestdienu , paralēli pa darbdienas vakariem  uzbūvēja tŗīs jaunas jahtas: NOVA,

VIA un MORICS. Tās bija katra pēc sava projekta, bet spējīgas burāt ne tikai ezerā, bet

arī jūrā. 1976.gada vasarā NOVA pa Baltijas jūru  un Ņevas upi aizburāja līdz Valamu salu

arhipelāgam Ladogas ezerā. Jahta MORICS,

ar piedzīvojumiem, trīs vasaras noburāja Rīgas

jūras līcī. 1980.gada 3.jūnijā ar karoga pacelšanu, apsveikumu runām un pūtēju orķestri

jaunā kluba ēka tika svinīgi atklāta.

 

Astoņdesmito gadu sākumā kļuva acīmredzami, ka ar trīs jaunām un vairākām gauži

vecām jahtām kluba  attīstībai ir par maz, un  tika  nolemts sākt jaunu,  uz modernām

tehnoloģijām balstītu, jahtu būvniecības programmu. Populārs Sanktpēterburgas

( toreiz Ļeņingradas )  konstruktors Igors Sidenko izstrādāja divu jahtu tipu projektus,

kurus nolēma realizēt.  Strādājot pa brīvdienām ,vakariem un bieži vien arī pa naktīm,

izgatavoja tehnoloģisko aprīkojumu  stiklplasta jahtu būvēšanai. No ”minitonn” sērijas

1983. gada pavasarī pirmo uzbūvēja jahtu MAKSS, no   ”ceturtdaļtonnas” sērijas pirmais

bija- AMIGO. Jaunuzbūvētās jahtas deva iespēju izvērst plašāk burāšanas ģeogrāfiju.

1985. gada augustā uz Kuršu jomas regati dodas  pirmās bezdelīgas – MAKSS un

KRISTA. Dalību Kuršu jomas regatē Usmas burātāji ņem piecas vasaras pēc kārtas

un 1989.regatē Usmas jahtklubs ir pārstāvēts jau piecās ieskaites grupās. Kluba burātāji

izcīna arī godalgotās vietas, bet Aldis Kapenieks šajā laikā  pat saņem visa kaluma

regates uzvarētāja medaļas: bronzas, sudraba un zelta.  Jahtas MICRO un ĒRIKA

izmēģina spēkus Krievijas regatēs.

Deviņdesmito gadu sākumā ,sakarā ar lielajām pārmaiņām valsts dzīvē , burāšana

notiek vien Usmas ezerā. Būvdarbi klubā joprojām  notiek katru ziemu, top jauna piestātne,

saimniecības ēka , veic jahtkluba ēkas pirmo rekonstrukciju. Jahtklubs veiksmīgi

pārdzīvo ”mežonīgās privatizācijas” periodu, saglabājot kopīpašumā visu uzbūvēto un

piepērkot kluba īpašumā zemi un pat gabalu meža.

Deviņdesmito  gadu vidū  uzsāk jaunu  MICRO klases  jahtu būves programmu un

1999. gada vasarā, šīs klases  Pasaules čempionātā Polijā , startē jahta PINOKIO.

Nelielās, sportiskās MICRO klases jahtiņas iegūst lielu popularitāti visā Eiropā un  dažu

gadu laikā  arī Ugālē, jaundibinātā uzņēmumā ar tādu pašu nosaukumu, top vesela

sērija  šādu jahtu. Jaunu jahtu konstruēšanā roku izmēģina  Mārtiņš Čerbikovs, Ēvalds

Strods, Voldemārs Liepiņš un Ilmārs  Lakšs.

 

 

 

2001.gads jahtklubā ir notikumiem bagāts.Janvārī pensijā dodas  kluba ilggadējais

vadītājs Ilmārs Lakšs un par komodoru ievēl Staņislavu Backānu. Maijā ūdenī nolaiž

Ugālē būvēto 31 pēdu jūras jahtu ARABELLA, jūnijā Latvijas  Micro klases asociāciju

uzņem šīs klases Starptautiskajā federācijā un par tās ģenerālsekretāru ievēl Usmas

burātāju Mārci Kalniņu, bet jūlijā Usmas ezerā  pirmoreiz notiek  Eiropas čempionāta

posms Micro klases jahtām. Ar  Starptautiskās federācijas lēmumu federācijas regašu

kalendārā Usmas posmu apstiprina par ikgadēju , turpmāk katra gada jūnija sākumā

Usmā spēkiem mērojas šīs klases burātāji no visas Eiropas. Uz dalībnieku masveidību

zināmu ietekmi  gan dažus gadus atstāj ekonomiskā krīze. 2005. un 2012. gada vasarā

Usmas ezerā  uz jahtkluba bāzes notiek Pasaules čempionāti Micro klasē. Kluba

burātāji ņem aktīvu līdzdalību klases Eiropas čempionātu posmos un Pasaules

čempionātos.  Par 2003.gada Eiropas čempionu Cruiser divīzijā kļūst MICROS

( stūrmanis S.Backāns) , 2005.gadā par Pasaules čempionu Racer divīzijā- MARLIN (stūrmanis

Madars Alviķis), 2006.gada čempionātā ,64 jahtu konkurencē, viņi veiksmīgi aizstāv šo

titulu Francijā. 2009.gada Pasaules čempionātā Maskavā Racer divīzijā  čempionu

godā FLAME ( stūrmanis Ģ.Bērziņs).Eiropas čempionātu posmos un Pasaules čempionātos

kluba burātāji  daudzreiz izcīna arī sudraba un bronzas medaļas.

 

Ar stabiliem panākumiem  Latvijas jūras burāšanas čempionātos ir startējušas

kreiserjahtas : ARABELLA – četrkārtēja čempione   ORC un LAT LYS-

2 ieskaites grupā un GABRIEL – sudraba un bronzas laureāte LAT LYS-

1 ieskaites grupā.

 

2007.gadā treneres Ilzes Ledaunieces vadībā  treniņus  jahtkluba Burāšanas skolā sāk

jaunie burātāji.  Treniņi notiek gan krastā gan uz ūdens. Sezonas laikā jaunie burātāji

intensīvi startē daudzās regatēs. Spēki izmēģināti ne tikai Latvijā ,bet arī Igaunijā ,

Lietuvā un Itālijā. Regates Itālijā Garda ezerā ievērojamas ar savu ļoti lielo dalībnieku

skaitu, kas nereti ir pāri tūkstotim.

Lielākie  panākumi Usmas jaunajiem burātājiem  ir : Veronikas Čačes sudraba medaļa

2012. gada Latvijas čempionātā Optimist klasē, čempiones zelta medaļa 2013.gada

Latvijas jaunatnes olimpiādē un Latvijas absolutās čempiones tituls  Latvijas čempionātā

Laser 4,7 klasē 2014.gadā. No  puišiem vislabāk veicies Ričardam Čačem  izcīnot

sudraba medaļu 2014.gada Latvijas čempionātā Laser Radial klasē.

Jauno burātāju  rīcībā esošā flote ir 12 Optimist švērtlaivas , 2 Laser klases  un 1 Micro

klases jahta.

Pieredzes papildināšanai jaunie burātāji regulāri piedalās pieaugušo komandu sastāvos .

2006.gada ziemā tika veikts apjomīgs jahtkluba  renovācijas projekts, bet 2011.gadā

uzbūvēts jauns eliņš-  ēka ar telpām jahtu un burātāju inventāram, un ar Eiropas fondu

atbalstu renovēti sanitārie mezgli. Jaunākais realizētais projekts jahtklubā ir jaunu

peldošo piestātņu izbūve 48  jahtu stāvvietām.

 

Uz 2015.gada 1.janvārī Usmas jahtklubam ir 67 ķīļjahtas, 16 švertlaivas un klubā  ir

148 biedri no  daudziem Latvijas novadiem.