Vasarīgas pārdomas ziemas vakaros

2020.gada 20.februārī mēs ar Tāli jahtklubā stādījām ziedošas sniegpulkstenītes un izskatījās , ka pavasaris tepat jau pie durvīm. Šogad februāra vidū valda sals un ezers zem pamatīga ledus. Jau apnikusies pandēmijas mājsēde un gribas cerēt ,ka tas viss drīz beigsies. Paldies Dievam Zeme griežas ne vien ap savu asi, bet arī ap Sauli. Dienas kļūst garākas un gaišākas, siltais gada laiks tuvojas un vasarīgas pārdomas biežāk rosās galvā.

Reizi nedēļā aizbraucu līdz jahtklubam, bet tur visapkārt tikai BALTAIS KLUSUMS(aizņēmos no Dž. Londona)un ir vēlēšanās padalīties ar pārdomām internetā.

 

Sākšu ar nelielu informatīvu materiālu. Latvija šobrīd nav jūrnieciska valsts un tās iedzīvotāji bieži nevietā lieto terminu „jahtklubs” piedēvējot to jebkurai piestātnei, kurā pietauvotas jahtas. Citēju skaidrojumu no L.Millera JŪRNIECĪBAS TERMINU VĀRDNĪCAS : „jahtklubsburāšanas sporta organizācija ar savu ostu, kluba mītni, darbnīcām un citām nepieciešamām celtnēm „unjahtu osta– speciāli iekārtota jahtu un motorlaivu osta „.Praksē gan reti kuram jahtklubam ir sava osta un citas nepieciešamās celtnes un tās izmanto lielākai ostai piederošas komunikācijas, bet mums tas pašiem viss ir, tātad esam bagāti un atliek vien to visu saglabāt un pie iespējas pilnveidot.

Kas ir tie faktori, kuri klubā apvienojošos ļaudis veido par kolektīvu. Manuprāt tie ir trīs galvenie: sportiskie pasākumi, respektīvi regates, talkas un kluba krodziņš. Regašu kalendārs mums ir blīvs un dalība tajās laba, talkās piedalāmies normāli. Rudens talka izskatījās vienkārši izcila, bet ar krodziņu mums nepaveicās, jo droši vien nostrādāja latviešu taupības gars- veikalā vienmēr ir lētāk nekā krogā.

Kādi mēs manuprāt izskatījāmies 2020. gada sezonā:

  1. Jaunatne.

Ar Ventspils novada , jahtkluba un vecāku atbalstu notika apmācība, treniņu nodarbības, iespēju robežās bērni startēja regatēs. Ar materiālo daļu bagāti neesam, bet jāstrādā ar to kas ir.

  1. Burāšanas pasākumi.

Sacensību kalendārā bija 12 regates, tas nav maz, bet vienā regatē ir startējušas vidēji 14 jahtas, kas manuprāt nav peļami. Tik intensīvs sacensību kalendārs nav nevienā citā jahtklubā, bet kamēr regates var izdzīvot ar pašfinansēšanos, šādam kalendāram nav ne vainas. Pēdējos gados mums paveicies, ka Benfeldu ģimene iznes tiesāšanas ,it sevišķi 50 JŪDŽU un NAKTS REGATES, smagumu un 15 minūtes pēc pēdējās finišējošās jahtas rezultāti  ir uz informācijas dēļa.

Par ieskaišu grupu skaitu esmu daudz domājis.2020.gada sezonā 8-osUSMAS KAUSA etapos    I grupā- 46  startējošās jahtas, II grupā -24 un III grupā-37. Otrajā grupā ir vismazāk, bet diez vai labākais variants būtu pāriet uz divām grupām. Pamatā darbojamies viena kluba ietvaros ar ļoti atšķirīgām laivām un komandām un pareizāk būtu katru sezonu tikai precizēt handikapu tabulu. Zviedri, kuriem ir milzīga flote, savu SRS handikapu tabulu ( līdzīga mūsu LYS) pārskaitļo katru gadu.

Par vērtēšanu USMAS KAUSĀ es jau esmu runājis un rakstījis, tāpēc šoreiz bez komentāriem. Kopvērtējumu  summē par visām sezonas regatēm un kāda būs vietu kārtība sezonas beigās ,ietekmē komandu iespējas ņemt dalību maksimāli daudzās no tām, kas ne vienmēr saistītas ar sportisko pusi.

Priekšlikumi, kā veicināt burātāju sportisko aktivitāti ir bijuši laiku pa laikam. Savulaik bija pat priekšlikums mazāk aktīvajiem noteikt paaugstinātu biedru maksu (toreiz tā bija 5 Ls gadā).

Droši vien vēl neesam izsmēluši visus variantus sacensību distanču dažādošanā, speciālbalvu izmantošanā .Manuprāt, ja izdotos „reanimēt „krodziņu vismaz ar siltu zupu, vai ”jūrnieku makaroniem „  regašu dienās, tas būtu jauki. Ne MUHU REGATĒ, ne RĪGAS LĪČA REGATĒ  ar cepešiem nebaro un visi priecīgi. Ja vēl būtu iespēja ar  stiprāku mēriņu pie baltā galda notikušo pārrunāt, tad jau pavisam labi. Varbūt sākumā pamēģināt  ierasti daudzskaitlīgākajās regatēs(Atklāšanā, Zēģelētāju dienā, Rudens vējos).

Atpūta, tūrisms uz jahtām bija parastajā intensivitātē.

 III.  Saimnieciskie  pasākumi.

Neskatoties uz to, ka pēdējos gados mums ir izdevies lielākus darbus padarīt ,piesaistot Eiropas līdzekļus, paliek tekošie remonti, kuri pašiem vien jādara. Regulāri veikti sīkie darbi, pasargās no nepieciešamības ķerties pie kapitāliem remontiem.

Tālāk esmu pievienojis sarakstu ar tiem darbiem ,kuri būtu īsākā vai garākā termiņā jāpadara.

Tos veicot mēs saglabātu savu īpašumu tehnisko un vizuālo stāvokli.

Uzskatu, ka  organizēt tekošos, mazāk sarežģītos darbus, izvērtējot godprātīgi savas iespējas, vajadzētu uzņemties jahtu kapteiņiem. Te es domāju atsevišķus darbus, bet padarīto un darītājus piefiksēt darbu žurnālā.

Kā gājis ar remontiem 2020.gadā:

  • Esam uzsākuši nopietnu centrālās piestātnes rekonstrukciju. Daudz padarīts, bet daudz vēl jāpadara;
  • Sakārtota parādes vieta pie karogmasta;
  • Reisa birojā, nomainīta apgaismes aparatūra;
  • Nopietni piestrādāts pie celtņa (ceļamkrāna):

a)sakārtota cēlājtrose un augšējais bloks;

b)”salāpīta „ ar uzmetinājumiem strēle;

c)notīrīta rūsa un nokrāsots viss celtnis;

           Runas par celtņa modernizāciju celtspējas palielināšanai, manuprāt nav ar nopietnu       

           pamatojumu. Kāpēc?

  1. Celtnis tika uzstādīts 1983.gadā,kad tas jau bija nokalpojis pārdesmit gadus un norakstīts;
  2. Pie pašreizējās strēles izlices, esot pilnā darba kārtībā, tā celtspēja bija 3,5 tonnas.

Kluba vajadzībām to pielāgoja ar mazāku atsvaru, neorģināliem strēles topenantiem, savu prasmju un iespēju robežās.

Noteiktā slodze, ne vairāk kā 2 tonnas, ir 57% no oriģināla un tās palielināšana ar jaunu  „racionalizācijas priekšlikumu „  ir bez nopietna tehniska pamatojuma.

Pieļauju, ka vēlme palielināt izmantojamo slodzi ir saistīta ar finansiālu vēlmi samazināt smagāku jahtu celšanas izmaksas, bet diemžēl iegādājoties lielākus kuģus ir jārēķinās ar lielākām izmaksām.

 

Domāju, ka GADA PASĀKUMU KALENDĀRO PLĀNU varētu izvērst plašāku, resp. taisīt no divām daļām- regates ,saviesīgie pasākumi un saimnieciskie darbi.

Tas varētu būt līdzīgs pievienotajam.

 

USMAS JAHKLUBA 2021.gada  PASĀKUMU KALENDĀRAIS PLĀNS

                                    I   daļa

              REGATES un SAVIESĪGIE PASĀKUMI

                                   u.t.t……

                              II  daļa  

                        SAIMNIECISKIE  DARBI               

I  Darbi, kuri piesaistīti ledus apstākļiem.

  1. Pāļu nomaiņa.
  2. Piestātnes, pie skraberu laukuma, tekošais remonts.

 

  1. Darbi, kuri veicami, līdz 2021.gada sezonas sākumam.
  2. Kapitāli noenkurot ezera puses piestātni ! ! !
  3. Koka klāju antiseptizēšana, peldošajām piestātnēm un viļņlauzim.

( perspektīvā, pāriet uz kārtību: 1 x 2 gados)

  1. Salāpīt bērnu burāšanas skolas pontona klāju.

 

III. Darbi, kurus jācenšas veikt , sezonas laikā.

  1. Lodžijas grīdai uzlīmēt jaunu segumu.
  2. Daļēja vējdēļu nomaiņa kroga rietumu fasādē.
  3. Atjaunot krāsojumu kolonām.
  4. Atjaunot krāsojumu ieejas durvīm (foajē).
  5. Kluba dienvidu fasāžu krāsošana.

( perspektīvā, pāriet uz kārtību; 1 x 3 gados)

  1. Atšlepēt remontam Rendas gala boju.

( obligāti līdz sezonas beigām)

  1. Atjaunot lakojumu kroga grīdai.

(perspektīvā, pāriet uz kārtību: 1 x 5 gados)

  1. Iztīrīt jumtu ūdens noteku renes.

 

  1. Darbi, kurus nevajadzētu atlikt uz vairākiem gadiem.( nav zobu sāpes- nepāries !)
  • Viļņlauzim notīrīt un nogruntēt zemūdens daļu .
  • Nomainīt saules režģus pie kluba fasādes.

( droši vien tie jāpasūta un pieļauju, ka tie varētu būt nedaudz mazāki, jo pilda vairāk dekoratīvas funkcijas )

  • Noskalot ar ūdens strūklu ēliņa jumtu ( meža pusē).
  • Noņemt ( ķīmiski) apsūnojumu dakstiņu jumtam.
  • Izgatavot un nomainīt virtuves kanalizācijas septikam vāku.
  • Salabot atrakciju, laukumiņa apmales un nomainīt smiltis bērnu laukumiņā.

Osta.

Mūsu osta sastāv no četrām piestātnēm, divas –stacionāras, divas-peldošas, un pāļu sistēmas jahtu pietauvošanai. Peldošās ir diezgan jaunas un veicot regulāru antiseptizēšanu tās kalpos vēl ilgi. Centrālajai piestātnei jau iet kapitāla pārbūve ,bet nopietnu renovāciju prasa piestātne pie skraberu laukuma. Lielākās problēmas ir ar pāļiem. Agrāk bija nopietnas ziemas un mēs gandrīz katru gadu no ledus tās pa druskai nomainījām, bet pēdējo astoņu silto ziemu dēļ pāļu dzīšana nav notikusi.

Jahtu pietauvošanai esmu redzējis tikai četras sistēmas: pāļus, bojas uz enkuriem ,”mūringus”(pastāvīgs piesienamais gals pie enkura),un peldošās laipas perpendikulāri piestātnei.

Uz mūsu jahtām pamatā mazskaitlīgas komandas, tauvošanās notiek bez dzinējiem un pāļi protams ir ērtākais variants.Izejai no situācijas redzu divus variantus; I-maksimāli intensīvi izmantot ledu, kad tas atļauj strādāt, II-padomāt kā pāļdzini ierīkot uz pontona. Esmu par to domājis un ja būs nopietni jārisina šāds variants, labprāt padalīšos ar priekšlikumiem apspriešanai.

 

Jahtklubs un ezers.

Mēs esam noslēgtas ūdenstilpnes iemītnieki. Vienīgais ceļš uz lielo jūru ir uz treilera pa Rīgas –Ventspils šoseju uz vienu vai otru pusi. Šo ceļu jau mūsu flote mēro, bet reti un mūsu dzīve pamatā notiek ezerā.

Pirms diviem gadiem biju četras dienas Polijas Mazūru ezeros, gan pārvietojoties ar kuģi, gan ar auto no pilsētas uz pilsētu, no piestātnēm uz piestātnēm. Gari nerakstīšu ,jo sapratu būtisko atšķirību starp Mazūriem un Usmu-resp. Mazūros flotes parametrus nosaka viņu specifika-ezeri savienoti ar kanāliem. Lai izmantotu visu sistēmu, un tā ir iespaidīga, iegrimi-līdz 1,2m un augstumu-4m nosaka kanālu parametri. Visa flote tiek projektēta un būvēta ar švērtiem, paceļamām stūrēm, piekaramiem motoriem un nolaižamiem mastiem. Mūsu flote, ar dažiem izņēmumiem , sastāv no ķīļjahtām ar iegrimi līdz 1,5m.Tas nozīmē, ka iespēju robežās mums jāpielāgo ezers flotei, nevis flote ezeram. Ko tas nozīmē? Pie krastiem jāveido piestātnes ar pietiekošu dziļumu, vai jahtām jāšlepē līdz dingiji. Ameriku no jauna jau neatklāt- Zviedrijā, no kurienes mēs pamatā jahtas importējam, tā dara.

Mūsu eksotika ir ezera salas. Pie Mazalksnītes laipa ir, derētu gan sarīkot lokālu talku  tās remontam. Samērā krasa dziļumu maiņa ir līcī, kur rīko Usmas koncertu, tāda ir arī pie tās pašas salas Amjūdzē ( Bebru būdas rajonā).Ierīkot piestātni ar tualeti šajās vietās nebūtu sevišķi ne dārgi, ne darbietilpīgi. Gandrīz visa Viskūžu sala ir Latvijas Valsts mežu īpašums un par piestāšanos problēmām arī nevajadzētu būt.

Pie pagasta pludmales jau ir laipa ar pietiekošu dziļumu.

Stāvēšana uz enkura reidos pasaulē  notiek ļoti bieži un dingjiem tur ,pa lielāko tiesu, izmanto piepūšamās laivas. Arī pie mums tāds variants nav peļams.

 

Par sadzīvisko pusi klubā.

Mani laiku pa laikam paurda vainas apziņa kluba ļaužu priekšā, proti: pirms gada nelielā intervijā televīzijas raidījumam „Nautica „runājot par klubu, palielījos ar mūsu mantisko pusi ostu, ēkām un pat ar meža gabalu, bet nepieminēju pašu galveno bagātību- kluba ļaudis. Šīm pārdomām mēģināju pievienot 1975.gadā bildētu fotogrāfiju ar vietu kur tagad ir klubs. Tur izņemot krūmiem aizaugušu piekrastes pļavas gabalu nekā nav, bet pa šiem gadiem mēs klubu esam uzcēluši un arī turpinām to pilnveidot joprojām. Agrāk pašu spēkiem padarīto darbu apjoms bija galvenais progresa virzītājs, bet ir pagājis laiks, mainās paaudzes ,mainās ekonomiskie apstākļi un tā vairāk nebūs nekad . Tomēr mēs joprojām protam talkot kluba īpašumu uzturēšanā, un tas dod jūtamu rezultātu.

Iepriekšējā sezona un šī ziema, sakarā ar pandēmiju, psiholoģiski nebija viegla. Ļaudis ir sanervozēti , noguruši no ierobežojumiem un citām likstām, tāpēc gribētos lai mēs sākot jauno sezonu būtu iecietīgāki, optimistiskāki un vairāk smaidītu.

Kas rada nervozitāti kluba ļaužu starpā? Manuprāt  pamatā tie ir sadzīves sīkumi. Mēģināsim no tiem tikt vaļā! Nepretendēju uz pilnīgu to uzskaiti, bet tomēr pieminēšu dažus no tiem, kuri manuprāt traucē visvairāk:

  • Pēc darbošanās aiz sevis nesavāktās mantas(pārsegi, instrumenti, neizslēgts celtnis, neskārtota mazgāšanās sūkņa šlanga u. c.):
  • Pa roku galam atstāti treileri un skraberi;
  • Pietiekoši nenofiksētie piesienamie gali ostā- jahta vējā „skraida „;
  • Ostā katrā bortā, lai būtu vismaz pa vienam fenderim:
  • Pie celtņa uz vairākām dienām „aizmirsta „jahta;
  • Kārtība eliņā (trūkst jahtu nosaukumu uz skapjiem, savas personīgās mantas iemet bocmaņa / boju noliktavā, piekrauj haotiski skapju augšas un eliņa priekštelpu, nenovāc aiz sevis instrumentus un materiālus no skrūvjspīļu darba galda, aizejot neizslēdz apgaismojumu u.c.).

Mantu mums daudz un manuprāt saprātīgi iekārtojot, tām var atrast vietu virs skapjiem. Labi iekārtota vieta ir virs BORAS skapja un gribētāji varētu, lai neveidotos „šanhaja „ ,papētīt to un iekārtot līdzīgi;

  • Savstarpējā komunikācija.

Manuprāt mēs bieži vien pārāk „ieciklējamies „uz ES un MANA JAHTA, mums dažreiz pietrūkst iecietības.

Sliktu garastāvokli bieži neatstājam aiz vārtiem, bet mēģinām ar to padalīties, neizsakām reālus priekšlikumus, bet kurnam. Tas rada neveselīgu spriedzi kolektīvā.

 

Godājamie draugi un cīņu biedri! Mēs bijām, esam un joprojām būsim stipri!

Viss ko te esmu sarakstījis ir mans personīgais, subjektīvais viedoklis. Labprāt uzklausīšu arī citus viedokļus savā e-pastā: ilmarslax@gmailcom vai kluba mājas lapā.

Visiem labu garastāvokli, veselību un saulainu sezonu vēlot, patiesā cieņā – Ilmārs Lakšs.