1972.gada rudenī trīs draugiem – Ilmāram Lakšam, Gunāram Šteinertam un
Nikolajam Makarovam, radās ideja organizēt Usmā jahtklubu.
1973.gada 24.februārī Ugāles mežrūpsaimniecības klubā uz
dibināšanas sapulci pulcējās interesentu pulciņš. Dibinātāju rīcībā tobrīd bija vien divas
pašbūvētas jahtiņas un Ventspils jahtklubā izīrēta, krietnu mūžu nokalpojusi , olimpiskās
”Star” klases jahta.
Nolēma sākt pieticīgi un jaundibināto burātāju pulciņu piereģistrēja, kā burāšanas sekciju
mežrūpsaimniecības fizkolektīvā. Saimniecības vadība ,savu iespēju robežās, apsolīja
burātājiem palīdzēt.
Lai nezaudētu laiku ,tikko sapulcētais entuziastu pulciņā ķērās pie burāšanas bāzes
izveides. Vieta bija izvēlēta netālu no toreizējās Usmas mežniecības, simpātiskas kadiķu
audzes pavēnī, pašā Usmas ezera krastā. Būve bija neliela ar pašām nepieciešamajām
telpām , stūrīti dežurantam, miniatūru virtuvīti, tualeti un nelielu istabiņu, kuru atbilstoši
jahtklubu tradīcijām, lepni nosauca par kompānijas kajīti. Strādāja veselām ģimenēm
sabraucot pa sestdienām un svētdienām , jo starp topošajiem burātājiem vienīgais
usminieks bija Haralds Zernevics , pārējie bija no malu malām –
Ugāles ,Ventspils, Talsiem
un pat no Kuldīgas.
Jaundibinātās burātāju kopas ”flote” bija noenkurota krietnu gabalu
no krasta, jo jahtu iegrime neļāva bāzēties pie laipām. Burāšanai tika atvēlēta vien
reta brīvdiena. Rudens pusē zēģelētāju kopa ievācās pusgatavajās, topošā kluba
telpās.
Ziemā laiks netika velti tērēts, tika remontētas vairākas , citos klubos norakstītās,
švertlaiviņas bērniem. Pavasarī ar tām varēja uzsākt apmācību un treniņus
jaunpienācējiem no Ugāles vidusskolas 8.klases. Pirmās ”kaujas kristības”
jaunajiem burātājiem notika 1974.gada 20.jūlijā , tobrīd jau Usmas jahtkluba, rīkotajā regatē. Šī regate
iegājusi vēsturē, kā pirmā burāšanas regate Usmas ezerā. Regatē , bez ugālniekiem,
piedalījās jaunie burātāji no Rojas, Ventspils un Jūrmalas. Neskatoties uz to, ka mūsējo
rezultāti bija samērā pieticīgi, nospraustās distances veica visi. 1975.gadā Ugāles
mežniecība tika reorganizēta, Usmas jahtklubs tika pie jauniem atbalstītājiem un
pārcēlās uz ezera ziemeļu galu, kur tas atrodas arī pašreiz.
1976.gada pavasarī viss bija jāsāk no gala. Klubs biedru ziņā bija kļuvis krietni prāvāks,
arī flote bija papildinājusies no citu klubu atdāvinātām jahtām, tādām, kuras gan praktiski
jau savu mūžu bija nokalpojušas. Jaunajā vietā nolēma būvēt kluba ēku ar palīgbūvēm,
eliņu, ostu un piestātnēm jau krietni lielāku, kā iepriekš. Strādāja no rudens līdz pavasari
m katru sestdienu , paralēli pa darbdienas vakariem uzbūvēja tŗīs jaunas jahtas: NOVA,
VIA un MORICS. Tās bija katra pēc sava projekta, bet spējīgas burāt ne tikai ezerā, bet
arī jūrā. 1976.gada vasarā NOVA pa Baltijas jūru un Ņevas upi aizburāja līdz Valamu salu
arhipelāgam Ladogas ezerā. Jahta MORICS,
ar piedzīvojumiem, trīs vasaras noburāja Rīgas
jūras līcī. 1980.gada 3.jūnijā ar karoga pacelšanu, apsveikumu runām un pūtēju orķestri
jaunā kluba ēka tika svinīgi atklāta.
Astoņdesmito gadu sākumā kļuva acīmredzami, ka ar trīs jaunām un vairākām gauži
vecām jahtām kluba attīstībai ir par maz, un tika nolemts sākt jaunu, uz modernām
tehnoloģijām balstītu, jahtu būvniecības programmu. Populārs Sanktpēterburgas
( toreiz Ļeņingradas ) konstruktors Igors Sidenko izstrādāja divu jahtu tipu projektus,
kurus nolēma realizēt. Strādājot pa brīvdienām ,vakariem un bieži vien arī pa naktīm,
izgatavoja tehnoloģisko aprīkojumu stiklplasta jahtu būvēšanai. No ”minitonn” sērijas
1983. gada pavasarī pirmo uzbūvēja jahtu MAKSS, no ”ceturtdaļtonnas” sērijas pirmais
bija- AMIGO. Jaunuzbūvētās jahtas deva iespēju izvērst plašāk burāšanas ģeogrāfiju.
1985. gada augustā uz Kuršu jomas regati dodas pirmās bezdelīgas – MAKSS un
KRISTA. Dalību Kuršu jomas regatē Usmas burātāji ņem piecas vasaras pēc kārtas
un 1989.regatē Usmas jahtklubs ir pārstāvēts jau piecās ieskaites grupās. Kluba burātāji
izcīna arī godalgotās vietas, bet Aldis Kapenieks šajā laikā pat saņem visa kaluma
regates uzvarētāja medaļas: bronzas, sudraba un zelta. Jahtas MICRO un ĒRIKA
izmēģina spēkus Krievijas regatēs.
Deviņdesmito gadu sākumā ,sakarā ar lielajām pārmaiņām valsts dzīvē , burāšana
notiek vien Usmas ezerā. Būvdarbi klubā joprojām notiek katru ziemu, top jauna piestātne,
saimniecības ēka , veic jahtkluba ēkas pirmo rekonstrukciju. Jahtklubs veiksmīgi
pārdzīvo ”mežonīgās privatizācijas” periodu, saglabājot kopīpašumā visu uzbūvēto un
piepērkot kluba īpašumā zemi un pat gabalu meža.
Deviņdesmito gadu vidū uzsāk jaunu MICRO klases jahtu būves programmu un
1999. gada vasarā, šīs klases Pasaules čempionātā Polijā , startē jahta PINOKIO.
Nelielās, sportiskās MICRO klases jahtiņas iegūst lielu popularitāti visā Eiropā un dažu
gadu laikā arī Ugālē, jaundibinātā uzņēmumā ar tādu pašu nosaukumu, top vesela
sērija šādu jahtu. Jaunu jahtu konstruēšanā roku izmēģina Mārtiņš Čerbikovs, Ēvalds
Strods, Voldemārs Liepiņš un Ilmārs Lakšs.
2001.gads jahtklubā ir notikumiem bagāts.Janvārī pensijā dodas kluba ilggadējais
vadītājs Ilmārs Lakšs un par komodoru ievēl Staņislavu Backānu. Maijā ūdenī nolaiž
Ugālē būvēto 31 pēdu jūras jahtu ARABELLA, jūnijā Latvijas Micro klases asociāciju
uzņem šīs klases Starptautiskajā federācijā un par tās ģenerālsekretāru ievēl Usmas
burātāju Mārci Kalniņu, bet jūlijā Usmas ezerā pirmoreiz notiek Eiropas čempionāta
posms Micro klases jahtām. Ar Starptautiskās federācijas lēmumu federācijas regašu
kalendārā Usmas posmu apstiprina par ikgadēju , turpmāk katra gada jūnija sākumā
Usmā spēkiem mērojas šīs klases burātāji no visas Eiropas. Uz dalībnieku masveidību
zināmu ietekmi gan dažus gadus atstāj ekonomiskā krīze. 2005. un 2012. gada vasarā
Usmas ezerā uz jahtkluba bāzes notiek Pasaules čempionāti Micro klasē. Kluba
burātāji ņem aktīvu līdzdalību klases Eiropas čempionātu posmos un Pasaules
čempionātos. Par 2003.gada Eiropas čempionu Cruiser divīzijā kļūst MICROS
( stūrmanis S.Backāns) , 2005.gadā par Pasaules čempionu Racer divīzijā- MARLIN (stūrmanis
Madars Alviķis), 2006.gada čempionātā ,64 jahtu konkurencē, viņi veiksmīgi aizstāv šo
titulu Francijā. 2009.gada Pasaules čempionātā Maskavā Racer divīzijā čempionu
godā FLAME ( stūrmanis Ģ.Bērziņs).Eiropas čempionātu posmos un Pasaules čempionātos
kluba burātāji daudzreiz izcīna arī sudraba un bronzas medaļas.
Ar stabiliem panākumiem Latvijas jūras burāšanas čempionātos ir startējušas
kreiserjahtas : ARABELLA – četrkārtēja čempione ORC un LAT LYS-
2 ieskaites grupā un GABRIEL – sudraba un bronzas laureāte LAT LYS-
1 ieskaites grupā.
2007.gadā treneres Ilzes Ledaunieces vadībā treniņus jahtkluba Burāšanas skolā sāk
jaunie burātāji. Treniņi notiek gan krastā gan uz ūdens. Sezonas laikā jaunie burātāji
intensīvi startē daudzās regatēs. Spēki izmēģināti ne tikai Latvijā ,bet arī Igaunijā ,
Lietuvā un Itālijā. Regates Itālijā Garda ezerā ievērojamas ar savu ļoti lielo dalībnieku
skaitu, kas nereti ir pāri tūkstotim.
Lielākie panākumi Usmas jaunajiem burātājiem ir : Veronikas Čačes sudraba medaļa
2012. gada Latvijas čempionātā Optimist klasē, čempiones zelta medaļa 2013.gada
Latvijas jaunatnes olimpiādē un Latvijas absolutās čempiones tituls Latvijas čempionātā
Laser 4,7 klasē 2014.gadā. No puišiem vislabāk veicies Ričardam Čačem izcīnot
sudraba medaļu 2014.gada Latvijas čempionātā Laser Radial klasē.
Jauno burātāju rīcībā esošā flote ir 12 Optimist švērtlaivas , 2 Laser klases un 1 Micro
klases jahta.
Pieredzes papildināšanai jaunie burātāji regulāri piedalās pieaugušo komandu sastāvos .
2006.gada ziemā tika veikts apjomīgs jahtkluba renovācijas projekts, bet 2011.gadā
uzbūvēts jauns eliņš- ēka ar telpām jahtu un burātāju inventāram, un ar Eiropas fondu
atbalstu renovēti sanitārie mezgli. Jaunākais realizētais projekts jahtklubā ir jaunu
peldošo piestātņu izbūve 48 jahtu stāvvietām.
Uz 2015.gada 1.janvārī Usmas jahtklubam ir 67 ķīļjahtas, 16 švertlaivas un klubā ir
148 biedri no daudziem Latvijas novadiem.